Māras diena

Viena no astoņām gadskārtu svinībām ir Māras diena, kas senajā laika skaitīšanas sistēmā iezīmē vasaras beigas, kad rudens sākumā vāc ražu un dabā sākas pirmās vēsuma jausmas. Gregorija kalendārā Māras diena ir 7. augustā un to atzīmē vienu dienu. Tā nesakrīt ar kristīgās baznīcas svinamo dienu, kaut gan latviešu zemnieki ilgu laiku turējās pie savas sensenās ticības. Ar laiku tomēr kristīgā ticība ieņēma savu vietu ļaužu prātos un latvju Dieviņš saplūda ar kristīgo Dievu. Un Māras vietā tiek godināta Sv. Marija.

Visu cauru vasariņu slaucīj tēva pagalmiņu;

Kad atnāca Māras diena, speru slotu sētmalē.

Latviešu izpratnē Māra ietilpst Dieva būtībā kā vieliskās pasaules izpausme, saukta dažādos vārdos - Zemes, Pasaules, Veļu, Meža Māte vai kā citādi, jo Māra pārvalda visu dzīvo un nedzīvo dabu, piedalās visās ļaužu dzīves norisēs, tās ziņā ir auglības noslēpums, bet mūža galā cilvēkam zemes gaitas beidzot, augums atkal nonāk Māras gādībā. Sevišķi tiek izceltas Māras baznīcas, kas ir senlatviešu svētbirzis un svētvietas dabā.

Māras diena ir raksturīga vairāk ar savām īpašām iezīmēm, nekā ar lielām svinībām, tai ir 4 galvenās iezīmes, kas aptver Māras darbības sētā un dabā.

l. Māras diena ir maizes diena, jo svinības sakrīt ar rudzu ienākšanās laiku, un Māra, kā Dieva vieliskā īpašība, gādā par maizi - tad cep maizi no jaunās ražas, kas uzskatīts par latviešu dievestības rituālu, jo arī Māra ir maizes cepēja. Svinību centrā ir Māras mielasts, kur maizei ierādīta goda vieta.

Paēduši, padzēruši, pateicam dieviņam,

Dieva galdis, Māras maize, mūsu pašu sūra vara.

2. Māras diena ir lopu diena, visa dzīvā un nedzīvā radība ir Māras ziņā, bet sētas dzīvniekos sevišķi izcelta Māras gādība par aitām un govīm. Māru dēvē arī par govju Māru, govju Māršavipu, tā parādās zoomorfā veidolā - kā zila vai melna čūska, vabole, balta vista. Minēta arī buramvārdos, kas aizsargā lopus; Mīļā Māra, eji tā cilvēka laidarā, nesi līdz deviņas slaucenes, pieslauc tās ar pienu, dodi labu krējumu un sviestu kā mālus. Aizdzeni tās raganas, pieķellē tām acis, lai tās vairs neredz tā cilvēka lopiņus."

3. Māras diena ir tirgus diena, kas uzsver tās gādību par visu vielisko pasauli, ieskaitot saimniecisko rosību;

Tirgū iemu, tirgū teku, tirgū mani aicināja,

Tirgus māte man iedeva mellu govi platu ragu.

4. Māras diena ir jaunu laužu pēdējā lūkošanās un precību diena tai gadā. Meitas gaida preciniekus līdz pat vasaras beigām - Māras dienai. Ja nu precinieki nav sagaidīti, tad vēl var cerēt līdz Miķeļiem. Tad vai nu dzer derības, vai jāatliek cerības uz citu gadu.

Tēva, tēva meitiņa, līdz Mārām, Miķeļiem;

Atnāks Māras, Miķelīši, būšu tēva, vai nebūšu?

Rotāšanās nolūkos lieto Māras zīmes - Māras krusts lietots sieviešu apģērbā; sagšās, villainēs, jostās. Šis krusts vilkts uz maizes pirms krāsnī laišanas, kā arī pavarda pelnos, kur ierušinātas kvēlojošas ogles, lai saglabātu uguni. No tā tautā saglabājies nosaukums - ugunskrusts. Par Māras zīmēm tiek uzskatīti arī apgriezts trīsstūris, līklocis, taisna svītra. Apgrieztais trīsstūris un taisnā svītra simbolizē Māru kā Zemes māti, līklocis - Jūras un Ūdens māti.